Viss nāk un aiziet tālumā un sākas viss no gala... Dzīve ir cikliska.

Budistu filozofijā ir doma, ka visam kam ir sākums, ir arī beigas.
Arī manā dzīvē šogad pienāca vairāki (beigu) brīži - atvadījos no vairākiem īpašumiem (garāžas un auto), vecāki pārdeva Ogres vasarnīcu - manu bērnības zemi. Vasarnīcu (1.bilde) cēla mans tētis pats un es, toreiz mazais Jānītis, nesu pa ķieģelītim... Lai arī neesmu cilvēks, kurš ļoti pieķeras lietām un vietām, tomēr atvadoties sirds iesmeldzas, jo sirdī katrai no tām ir bijusi kāda lielāka vai mazāka vietiņa. Visilglaicīgākās un jaukākās atmiņas saistās ar Ogres īpašumu - pavadītās bērnības vasaras, draudzība ar kaimiņu bērniem, vēlāk jau arī paša bērnu vasaras laiks :-) Atpūta netālajā peldvietā (2.bilde, kopā ar meitu Laimu) un citas vasaras aktivitātes - riteņbraukšana pa apkārtni, ogošana un sēņošana tuvējā mežā, arī (mazāk tīkamie) dārza darbi utt.
Dzīve ir iemācījusi, ka pārmēru stipri nevajag pieķerties ne lietām, ne notikumiem, ne cilvēkiem, jo izmaiņas nereti nav mūsu spēkos ietekmēt. Viss kas notiek, notiek kā notiek. Cilvēkiem nereti grūti pieņemt pārmaiņas, bet vienīgais, ko spējam mainīt - ir paša attieksmi... "Ir reizes, kad liekas ka pasaule brūk. Vēlāk izrādās, ka tas ir sākums kam jaunam" (no Jūlija Krūmiņa grāmatas). Aizejošā vietā stājas jaunas lietas un vietas, rodas (vai atdzimst) draudzības un attiecības. Parādās iespējas jaunām aktivitātēm un atklāsmēm, kuras varbūt iepriekš nebija pat iedomātas...
Būvniecība manā dzīvē ir viens no sākumiem, kas nācis kaut kā vietā :-) Iesāktie būvdarbi Mārupē iet savā gaitā, kā jau parasti - (prātam) gribētos, lai viss notiek raitāk, bet uz priekšu virzās. Novembra beigās beidzot būs ārdurvis un māja būs aizverama, un tad jau apkures instalācija un iesāktie iekšdarbi varēs turpināties.
Lai izdodas!